Laikā no 28. līdz 30. maijam Saulkrastos notika starptautiskais seminārs “Piektā digitalizācijas skola”, kas, kā jau var noprast pēc nosaukuma, bija veltīts visdažādākajiem tieši ar digitalizāciju saistītiem jautājumiem. Lai sajustu jaunākās vēsmas digitalizācijas pasaulē un iepazītos ar citu ciparošanas speciālistu pieredzes stāstiem, šī semināra apmeklējumam tika norīkoti arī LU Bibliotēkas digitalizācijas grupas pārstāvji Māris Melderis un Zintis Gūts. Ņemot vērā, ka iepriekšējās digitalizācijas skolas bija norisinājušās citās valstīs, šogad noteikti bija jāizmanto iespēja apmeklēt to tepat, Latvijā. Tas norisinājās Saulkrastos esošajā atpūtas kompleksā “Minhauzena unda”, kas bija arī no citām valstīm atbraukušo semināra dalībnieku apmetnes vieta un naktsmājas.
Semināra rīkotāji – LU Akadēmiskā bibliotēka un Krievijas Valsts publiskā vēsturiskā bibliotēka – bija izveidojuši daudzpusīgu un piesātinātu programmu, tāpēc bija visai loģiski, ka seminārs tika izvērsts trīs dienu garumā – jo viena diena visām Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas referentu prezentācijām noteiktu būtu bijusi krietni par īsu. Attiecīgo valstu pārstāvēto semināra dalībnieku vidū bija gan bibliotēku, arhīvu un muzeju darbinieki, gan arī digitalizācijas ārpakalpojuma uzņēmumu speciālisti. Lai arī saturiski prezentācijas pievērsās dažādiem digitalizācijas aspektiem, tomēr varētu sacīt, ka tās visas lielākoties bija kā pieredzes stāsti; mazāk tika iztirzāti teorētiski jautājumi, vairāk apskatīti pašu institūciju praktiskajā darbā sasniegtie rezultāti un gūtās atziņas.
Seminārs 28. maijā tika atklāts ar LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores Ventas Koceres un Krievijas Valsts publiskās vēsturiskās bibliotēkas direktora vietnieces Oksanas Dinejevas ievadvārdiem, un tūdaļ pēc tam kā pirmais referents zāles priekšā vietu ieņēma LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla, kurš stāstīja par vienu no visapjomīgākajiem LNB veiktajiem digitalizācijas projektiem – periodisko izdevumu digitalizāciju. Šis darbs, ar kura augļiem var iepazīties arī interneta portālā periodika.lv, ir prasījis daudz laika un resursu, un tā īstenošanā LNB piesaistīja arī vairākus partnerus, kas veica gan pašu digitalizāciju, gan digitalizēto izdevumu segmentēšanu, gan arī portāla veidošanu. Viens no šādiem partneriem bija informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom”, un nākamajā prezentācijā šī uzņēmuma produktu attīstības projektu vadītāja Zane Vītoliņa īsumā pastāstīja gan par pašu kompāniju, kurai ir jau 20 gadu pieredze, gan pievērsās tēmai par jauniešu piesaisti bibliotēkām ar atraktīvām metodēm – tādām, kas varētu ieinteresēt arī mūsdienu jaunieti, kurš lielākoties “dzīvo” internetā”, piemēram, aktīvāk izmantot sociālo portālu iespējas, kā arī piedāvāt atraktīvākus meklēšanas rīkus digitālajās bibliotēkās.
Latvijas Nacionālā Arhīva Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta pārstāvji Inga Šteingolde un Anatolijs Ļvovs sniedza ieskatu arhīva darbā ar dokumentu saglabāšanu un digitalizēšanu, īpaši pievēršot uzmanību specifiska materiāla – mikrofilmu – skenēšanai, kā arī sliktas kvalitātes dokumentu digitālajai apstrādei un fotogrāfiju restaurācijai, kas prasa īpašu uzmanību un rūpību.
Pirmo Latvijas pārstāvju prezentāciju sesiju noslēdza LNB Lietišķo uzziņu nodaļas vadītāja Ginta Zalcmane, informējot par LNB elektronisko projektu “Zudusī Latvija”, kurā apkopoti vizuālie materiāli, kas atspoguļo dažādus Latvijas kultūrvēsturiskos un dabas objektus sākot no 19. gadsimta beigām. Šo tiešsaistes resursu lielā mērā palīdzējuši veidot arī paši Latvijas iedzīvotāji, kuri gan iesūtījuši savas fotogrāfijas, gan dažkārt palīdzējuši ar informācijas precizēšanu un papildināšanu jau iekļauto attēlu aprakstiem.
Pēc kafijas pauzes vārds tika dots ciemiņiem. Vispirms uzstājās Ukrainas Nacionālās vēsturiskās bibliotēkas ģenerāldirektore Alla Skorohvatova, kura deva ieskatu savas bibliotēkas vēsturē, kā arī pastāstīja par tās fondiem, kuros ir ievērojams daudzums reto izdevumu, tāpēc pirmie digitalizācijas projekti saistīti tieši ar senāko materiālu digitalizāciju un publiskošanu bibliotēkas interneta vietnē. Papildus tiem tikusi praktizēta arī bibliotēkas kataloga kartīšu skenēšana.
Savukārt Krievijas Valsts publiskās vēsturiskās bibliotēkas direktora vietniece Oksana Dinejeva pievērsās elektronisko resursu popularizēšanai bibliotēkas lietotājiem. Lai uzlabotu lietotāju prasmes, svarīgi ir gādāt par to, lai arī paši bibliotēkas darbinieki būtu zinoši, un tādēļ šī bibliotēka ir praktizējusi sava personāla atestāciju – veicot testus, lai noskaidrotu prasmju līmeni e-resursu izmantošanā, kā arī organizējot apmācības.
Baltkrieviju pārstāvēja Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Jakuba Kolasa Centrālās Zinātniskās bibliotēkas mārketinga pētijumu nodaļas vadītāja Inna Jurika. Viņa uzsvēra elektronisko resursu nozīmīgumu, uzskatot, ka virtuālo servisu esamība ir būtisks pamatnosacījums, lai piesaistītu lasītājus un atvieglotu tiem ceļu līdz informācijas iegūšanai. Viņas pārstāvētā bibliotēka gādā gan par daudzveidīgu brīvpieejas resursu pieejamību interneta vietnē, gan arī izstrādā elektronisko servisu, kas reģistrētiem lietotājiem ļautu pieslēgties sistēmai izmantojot internetbanku. Arī šajā prezentācijā tika akcentēta sociālo portālu nozīme bibliotēkas pakalpojumu popularizēšanā.
Pēc sātīgajām pusdienām semināra pirmās dienas programmu atsāka referente no Ukrainas – V. Karazina Harkovas Nacionālās universitātes Centrālās Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece Jeļena Babičeva. Viņa prezentēja savā universitātes elektronisko resursu repozitāriju, stāstot par tā veidošanu un izmantošanu. Tajā ir iekļauti dažādu veidu informācijas avoti, to skaitā arī mācību procesam paredzētie materiāli, studentu darbi un materiāli par universitātes vēsturi.
Jeļeņas Babičevas prezentāciju tematiski līdzīgā virzienā turpināja LU Informācijas tehnoloģiju departamenta pārstāvis Aivars Liepa, kurš iepazīstināja ar mums jau labi pazīstamo LU e-resursu repozitāriju (kas veidots uz DSpace sistēmas). Viņš demonstrēja tā uzbūvi, struktūru, un prezentācijas noslēgumā no ārzemju viesiem saņēma arī vairākus ieinteresētus jautājumus (par ko mums, protams, īpašs prieks). Kā arī drīzumā solīja LU e-repozitārija pāriešanu uz uzlabotāku DSpace versiju (arī par to prieks).
Ivana Franko Ļvovas Nacionālās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktora Vasīlija Kmeta sagatavotā prezentācija, lai arī digitalizācijas jautājumiem pievērsās netieši, bija saistoša ar tajā piedāvāto gandrīz filozofisko skatījumu uz attiecīgās bibliotēkas vēsturi un tās dažādajiem posmiem. Katrā no šiem posmiem (no bibliotēkas pirmsākumiem līdz mūsdienām) Vasīlijs Kmets saskatīja atšķirīgas bibliotēkas identitātes, kas veidojušās konkrētu vēsturisko periodu un informācijas izmantošanas paradumu ietekmē un kontekstā. Viņa kolēģis (šīs pašas bibliotēkas direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos) Igors Ogura vairāk pievērsās tieši mūsdienu situācijai (t.s. elektroniskajam posmam bibliotēkā), pozicionējot sevis pārstāvēto bibliotēku kā tautas mantojuma saglabāšanas institūtu un mūsdienīgu informācijas centru, kurā studenti tiek mudināti izmantot elektroniskos resursus (piemēram, bibliotēkā abonēto žurnālu drukāto versiju vietā lasīt to elektroniskās versijas).
Vienīgā viešņa, kas ieradusies no brālīgās kaimiņvalsts Lietuvas, bija Giedre Miknene, un viņa ikdienā ir Vrubļevsku Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja. Uzzinājām, ka šai bibliotēkai jau ir samērā ilgstoša pieredze dažādu digitalizācijas projektu veidošanā. Bibliotēka galvenokārt fokusējusies uz senu un retu izdevumu digitalizāciju, un viens no pirmajiem projektiem bija pergamentu digitalizācija. To turpināja senu manuskriptu, nošu materiālu u.c. unikālu dokumentu digitalizācija. Daļa no materiāliem tiek piedāvāti apskatei virtuālajās izstādēs vai digitālās kolekcijās. Šī bibliotēka ir arī viena no projekta e-paveldas dalībniecēm. Šis projekts, kurā iesaistītas bibliotēkas, arhīvi un muzeji, apkopo un tiešsaistē sniedz pieeju dažādu Lietuvas kultūras mantojumam piederīgu materiālu elektroniskajām versijām.
Pirmās dienas noslēdzošo prezentāciju bloku iesāka V. Karazina Harkovas Nacionālās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktore Irīna Žuravļova, kura dalījās pieredzē par elektronisko resursu komplektēšanu bibliotēkā, e-kolekciju veidošanas principiem un elektronisko resursu piedāvāšanu bibliotēkas lietotājiem. Turklāt arī šī bibliotēka izmanto uz DSpace platformas veidotu elektronisko resursu repozitāriju.
Pēc vairākām prezentācijām, kurās stāstīts par galvenokārt senu informācijas resursu digitalizēšanu un saglabāšanu, mazliet atšķirīga šķiet Krievijas Valsts publiskās vēsturiskās bibliotēkas Netradicionālo izdevumu nodaļas vadītājas Jeļenas Strukovas prezentācija. Tajā tika aplūkots jautājums par digitālās ēras vēsturisko mantojumu – vai nepieciešams saglabāt nākotnei tos digitālos objektus, kuri ir radīti publicēšanai internetā, iegūst īslaicīgu popularitāti, bet pēcāk pazūd. Lai arī lielākajai daļai no tiem tiešām nav nekādas vērtības, tomēr daži ir zīmīgi ar to, ka nereti raksturo kādu attiecīgajā mirklī sabiedrībā populāru notikumu vai fenomenu (piemēram, interneta lietotāju veidotās fotokolāžas vai citi radošie darbi par aktuālām tēmām), tāpēc, iespējams, nākamajām paaudzēm varētu būt saistoši. Jeļena Strukova atklāj, ka iespēju robežās viņas pārstāvētā bibliotēka dažkārt šādus materiālus mēdz saglabāt.
Marina Filipova, kura ir iepriekšminētās bibliotēkas Pasniedzēju apkalpošanas nodaļas vadītāja, savā stāstījumā pievērsās virtuālo izstāžu veidošanai, izceļot to priekšrocības un trūkumus, skatot salīdzinājumā ar tradicionālajām izstādēm, kā arī izdala virtuālo izstāžu tipus pēc to uzbūves sarežģītības. Atskatoties uz virtuālo izstāžu veidošanu Krievijas Valsts publiskajā vēsturiskajā bibliotēkā, viņa atklāja, kā pakāpeniski mainījušies priekšstati par to, kas ir īsta, kvalitatīva virtuālā izstāde, jo sākotnēji tās nebija strukturētas dažādos līmeņos un nereti saturēja tikai vienkārši ievietotus attēlus ar parakstiem (lai gan te lielā mērā vainojama arī toreizējā tehnoloģisko iespēju ierobežotība, nevis tikai virtuālo izstāžu veidotāju ierobežotās prasmes).
* * *
Trešdienas (29. maija) programmu atkal ievadīja Latvijas pārstāvju prezentācijas. Kā pirmais uzstājās LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, kurš digitalizāciju skatīja valstiskā līmenī, pievēršoties nacionālajai stratēģijai digitalizācijas jomā un iezīmējot nākotnes vīziju, kurā svarīgi būtu veikt gan digitalizēto resursu agregāciju, gan pieturēties pie vienotiem digitalizācijas principiem un standartiem un, kas ir īpaši būtiski, nodrošināt ne tikai šo resursu saglabāšanu, bet arī pieejamību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Lai nacionālā līmenī šie procesi attīstītos sekmīgi, irnepieciešama ciešāka sadarbība un partnerība starp institūcijām, kas veic digitalizāciju.
Semināru turpināja LU Akadēmiskās bibliotēkas dokumentālists Valdis Mazulis, sniedza ieskatu digitalizācijas etapos Latvijā un vēstīja arī par pieredzi saistībā ar periodikas masu digitalizāciju, aplūkojot tās gaitu un norādot, kādiem jautājumiem šajā procesā jāpievērš uzmanība (piemēram, ciešs laikrakstu mapju iesējums, labākā eksemplāra izvēle, restaurācija).
LNB Digitalizācijas nodaļas vadītāja Marika Karlsone atskatījās uz tām praktiskajām izmaiņām, kas piedzīvotas LNB digitalizācijas gaitā kopš tās pirmsākumiem – kā gadu gaitā mainījusies pati skenēšana, kā notikušas pārejas uz citiem attēlu failu formātiem un kā meklēti labākie nosaukumu veidošanas principi ieskenēto materiālu arhīvdatnēm un lietojumdatnēm.
Par situāciju ar periodikas digitalizāciju Ukrainā savā prezentācijā stāstīja Kijevā esošā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Arhīvu informācijas tehnoloģijas” direktors Kirils Vislobokovs. Viņa vadītajai kompānijai ir pieredze sadarbībā ar vairākām Ukrainas bibliotēkām – ir bijuši (un turpinās) dažādi digitalizācijas projekti, kuru rezultātā tapušas arī vairākas digitālās kolekcijas. Viņš pievērsa uzmanību gan gluži praktiskām lietām, gan arī nedaudz ieskicēja kopējo digitalizācijas ainavu Ukrainā, norādot uz vienotas valstiskas koncepcijas trūkumu šajā jomā.
Digitalizācijas ārpakalpojumu piedāvā arī Latvijas kompānija LETA, ko gan vairāk, protams, pazīstam kā ziņu aģentūru. Bet, kā izrādās, tai pat ir sava digitalizācijas nodaļa, kas labprāt piedāvā savus pakalpojumus satura digitalizācijā uzņēmumiem un bibliotēkām. Par to pastāstīja šīs nodaļas projektu vadītājs Mārtiņš Presis, uzskatāmi un secīgi prezentējot visus piedāvāto pakalpojumu procesa posmus, kas ietver gan rūpīgu digitalizējamo materiālu uzskaiti un aprakstīšanu, gan arī teksta laukumu segmentēšanu (periodiskajiem izdevumiem) un teksta atpazīšanas (OCR) veikšanu.
Vēl dziļāk skenēšanas praktiskajos jautājumos mūs ieveda LNB Digitalizācijas nodaļas galvenā bibliotekāre Lāsma Timma. Viņa, it kā savā ziņā turpinot un papildinot savas kolēģes Marikas Karlsones stāstīto, pavēstīja par skenēšanas aparatūru, kāda LNB digitalizācijas darbā tikusi izmantota agrāk un tiek izmantota šobrīd, kā arī nedaudz pievērsās jautājumam par attēlu failu formātiem, izmēriem un izšķirtspēju.
Šī bija trešdienas pēdējā prezentācija, pēc kuras semināra dalībnieki iestiprinājās ar pusdienām, lai uzņemtu spēkus dienas otrajai pusei, kas tika atvēlēta kaut kam pavisam citam – Minhauzena muzeja apmeklējumam.
* * *
30. maijs, semināra noslēdzošā diena, sākās ar Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Jakuba Kolasa Centrālās Zinātniskās bibliotēkas Zinātnisko pētījumu programmas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas (ak, šie garie nosaukumi…) Žannas Molčanas prezentāciju par e-bibliotēkas ieviešanu viņas pārstāvētajā institūcijā. Tika parādīta e-bibliotēkas struktūra, raksturots tās saturs un pastāstīts par tās izmantošanas iespējām. Prezentācijas noslēgumā tika demonstrēta arī videoprezentācija, kas gan vairāk bija veltīta pašai bibliotēkai un tās piedāvātajiem pakalpojumiem kopumā.
Arī nākamais referents – Krievijas Valsts publiskās vēsturiskās bibliotēkas Krājuma saglabāšanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Vjars – mūs informēja par e-bibliotēkas sistēmu savā bibliotēkā. Tā satur vairākas kolekcijas, un tur atrodami gan periodiskie izdevumi, gan retie izdevumi, gan uzziņu literatūra. Papildus tam viņš stāstīja arī par to, kā bibliotēkā tiek veikta elektronisko resursu komplektēšana.
LNB informācijas tehnoloģiju speciālists Ivars Indāns dalījās savās zināšanās par Web 2.0 tehnoloģiju izmantošanu bibliotēku darbā, demonstrējot un rekomendējot arī vairākus interesantus un noderīgus interaktīvos tiešsaistes resursus. Viņš arī ieteica (un to iepriekš jau pieminēja arī citi semināra dalībnieki) bibliotēkām būt aktīvām interneta sociālajos tīklos, veidot tajos profesionālās grupas un veicināt komunikāciju gan bibliotēku profesionāļu starpā, gan ar bibliotēkas lietotājiem.
Par to, kā notiek Krievijas Valsts publiskās vēsturiskās bibliotēkas pāreja uz jauno tehnoloģisko platformu, uzzinājām no šīs bibliotēkas Elektronisko un digitālo resursu nodaļas galvenās bibliotekāres Jeļenas Severjakovas. Raksturojot masu digitalizācijas praktisko pusi, viņa pastāstīja par šajā bibliotēkā izmantotajiem skeneru modeļiem (vien no tiem ir arī skeneris “Bookeye”, ko lietojam arī mēs, LU Bibliotēkas digitalizācijas grupa) un dažādiem skenēšanas režīmiem, kuri tiek izvēlēti atkarībā no skenējamā objekta tipa.
Arī V. Koroļenko Harkovas Valsts zinātniskās bibliotēkas direktora vietnieces Ludmila Glazunova dalījās pieredzē par digitalizāciju savā bibliotēkā – par tās aizsākumiem un esošo darba organizāciju. Šobrīd visaktīvāk notiek retumu digitalizēšana, un daļai materiālu pilno tekstu tiek nodrošināta arī piekļuve tiešsaistē. Interesanti, ka šajā bibliotēkā ir tikusi praktizēta ne tikai materiālu skenēšana, bet arī fotografēšana.
Mazliet nostāk no digitalizācijas mūs aizveda Krievijas Valsts publiskās vēsturiskās bibliotēkas uzziņu un bibliogrāfiskās nodaļas vadītājs Kirils Šapošņikovs, pastāstot par to, kā tika nodrošināta bibliotēkas 150. jubilejai veltītā publicinātes kampaņa sociālajos tīklos. Tās rezultāti esot bijuši pārsteidzoši labi, un no interneta lietotājiem tika saņemta pozitīva atgriezeniskā saite.
Un tad jau bija arī pienācis laiks ne tikai ceturtdienas, bet arī visa semināra prezentāciju noslēgumam, kurā kā pēdējais dalībnieks uzstājās LU Akadēmiskās bibliotēkas Ukrainas literatūras nodaļas vadītājs, kurš bija sagatavojis informāciju par Latvijas – Ukrainas trimdas organizāciju veidotajiem elektroniskajiem resursiem.
Pēc tam visi klātesošie, kas bija godam izturējuši diezgan intensīvo, taču nenoliedzami informatīvi bagātīgo semināra programmu, tika aicināti uz semināra kopsavilkumu pie apaļā galda – lai pārspriestu uzzināto, uzdotu jautājumus, saņemtu atbildes un pēc tam šķirtos, lai pēc laika, iespējams, no jauna atkal tiktos jau sestajā digitalizācijas skolā.
Par atsevišķām interesantām digitālajām kolekcijām šajā blogā ir rakstīts jau iepriekš, taču šoreiz uzmanību vēlētos pievērst kādai kolekcijai, kas, lai arī šobrīd vēl ir tapšanas stadijā, nākotnē solās kļūt par vienu no visvarenākajām seno un kultūrvēsturiski nozīmīgo dokumentu elektroniskajām krātuvēm globālajā tīmeklī. Sakāmvārds par mazo cinīti un lielo vezumu šeit ir gluži vietā, jo nebijuši vērienīgā digitalizācijas projektā ir iesaistījusies pasaulē mazākā valsts — Vatikāns. Precizāk — Vatikāna bibliotēka.
LU Bibliotēkas digitalizācijas grupa 