Novērojumi liecina, ka aukstajos ziemas vakaros cilvēki visbiežāk mēdz sildīties pie datoriem. Protams, var strīdēties par to, vai sērfošana internetā ir adekvāta alternatīva slēpošanai, tomēr, ja jau cilvēks ir iegrimis virtuālajā pasaulē gluži kā sniega kupenā, būtu prātīgi, ja pie monitora pavadītais laiks būtu ne tikai izklaidējošs, bet arī izglītojošs. Tāpēc piedāvājam iepazīties ar vairākām ārzemju digitālajām kolekcijām, kas varētu šādu funkciju veikt un, ja ne gluži mudināt uz aktīvu pētniecisko darbu, tad vismaz ieinteresēt un paplašināt redzesloku.
University of Wisconsin Digital Collections
http://uwdc.library.wisc.edu
Kopš 2000. gada Viskonsīnas Universitātes (ASV) paspārnē darbojas Digitālo kolekciju centrs, kas, sadarbojoties ar akadēmisku personālu un bibliotekāriem, veido dažādas digitālās kolekcijas – ar mērķi piedāvāt materiālus pētniecībai un studijām, dokumentēt gan universitātes, gan Viskonsīnas štata vēsturi, kā arī nodrošināt piekļuvi reto vai sliktā fiziskajā stāvoklī esošo dokumentu elektroniskajām versijām. Līdz šim izveidota 61 digitālā kolekcija, un ar ikvienu no tām bez maksas vai reģistrēšanās tiešsaistē var iepazīties jebkurš interesents. Kolekciju tematiskā apmplitūda variē robežās no mākslas līdz eksaktajām zinātnēm, un, ņemot vērā, ka kolekcijas galvenokārt veidotas, balstoties uz Viskonsīnas Universitātes vai tās bibliotēkas īpašumā esošajiem materiāliem, dažas no tām veltītas samērā specifiskām tēmām, piemēram, kolekcijas ar nosaukumiem “U.S. Forest Products Lab Centennial Oral History Project” (ko varētu tulkot kā “Savienoto Valstu Meža produktu laboratorijas simtgades mutvārdu vēstures projekts”) un “The University of Wisconsin Board of Regents Collection” (Viskonsīnas Universitātes valdes locekļu kolekcija). Taču ir arī kolekcijas ar plašāku tematisko un ģeogrāfisko tvērumu, piemēram, tādas, kas veltītas dažādu pasaules reģionu studijām, ekoloģijai un vēsturei.
Arī digitālajās kolekcijās iekļauto materiālu veidi ir diezgan dažādi – grāmatas, manuskripti, kartes, fotogrāfijas, audioieraksti u.c. dokumenti. Ērtākai pārskatāmībai kolekcijas šajā vietnē sakārtotas alfabētiskā secībā (pēc to nosaukumiem); katra no tām piedāvā arī meklēšanas un/vai pārlūkošanas iespējas, tomēr šķiet, ka orientēšanos to saturā atvieglotu vienkāršākas, lietotājam saprotamākas saskarnes izmantošana (turklāt ne visās kolekcijās tā ir identiska). Tomēr nevar noliegt, ka piedāvāto materiālu klāsts ir daudzveidīgs, un, izsakoties aktiera Edgara Liepiņa vārdiem, – vajag tikai rakt!
The Digital Collections of Harvard College Library
http://hcl.harvard.edu/collections/digital_collections
Savu pienesumu digitālo kolekciju jomā ir devusi arī Hārvarda koledžas bibliotēka. Lai paplašinātu un uzlabotu piekļuvi saviem krājumiem, ir tikuši digitalizēti vairāki tūkstoši bibliotēkas īpašumā esoši dokumenti – vēsturiskas fotogrāfijas, manuskripti, grāmatas, kartes un citi reti un unikāli materiāli, no kuriem lielākā daļa brīvi apskatāmi tiešsaistē. Bibliotekāru un tehnisko darbinieku sadarbībā veiktā digitalizācija un digitālo kolekciju veidošanu Hārvarda koledžas bibliotēkā notiek jau vairāk kā desmit gadu, un neliels pārskats par šo procesu lasāms šajā interneta vietnē.
Arī šeit, līdzīgi iepriekš apskatītajam Viskonsīnas Universitātes Digitālo kolekciju centra veidotajam resursam, atrodamas gan specifiskākas kolekcijas, gan tādas, kas ieinteresēs plašāku lietotāju loku. Kā redzams, kolekcijas aptver dažādus pasaules reģionus un tautas, un mums ir iespēja apskatīt ķīniešu zīmējumus, senas japāņu fotogrāfijas, Anglijas ainavu fotoattēlus, latīņamerikāņu pamfletus, krievu teātra dizaina objektu skices, irāņu mutvārdu vēstures liecības (audiomateriāli) un dažādus citus digitalizētos materiālus.
Viena no kolekcijām, kas varētu būt saistoša tieši mūsu reģiona iedzīvotājiem, ir “Harvard Project on the Soviet Social System” (Hārvarda projekts par padomju sociālo sistēmu). Lai gan kolekcija nevar piesaistīt ar izteiksmīgiem un laikmetu raksturojošiem vizuālajiem materiāliem (fotogrāfijas tajā nav iekļautas), kā pētnieciskās izziņas resurss tā savu funkciju pilda labi. Tā pamatā koncentrējas uz Padomju Savienības pastāvēšanas agrīno posmu, galvenokārt piedāvājot stenogrammas no intervijām ar cilvēkiem, kas Aukstā kara sākuma gados emigrēja no PSRS.
Šobrīd kopumā pieejamas 29 digitālās kolekcijas, sagatavošanā ir vēl četras.
Digital Scriptorium
http://bancroft.berkeley.edu/digitalscriptorium/|
Zināšanu nodošana un rakstiskās informācijas izplatīšana viduslaikos prasīja neatlaidīgu darbu un ārkārtīgu pacietību. Mūkus, kas tolaik nodarbojās ar manuskriptu pavairošanu (tas ir, pārrakstīšanu – jo citas iespējas izveidot kopiju nebija), var apbrīnot, bet ne apskaust – diez vai viņiem atlika daudz laika citām nodarbēm. Pateicoties tolaik ieguldītajām pūlēm, vēl joprojām dažādu pasaules valstu bibliotēku krājumos atrodamas šī nozīmīgās rakstiskās laikmeta liecības, un, lai arī mums, informācijas tehnoloģiju paaudzes pārstāvjiem, būtu iespēja iepazīties ar šiem senajiem dokumentiem, tie tiek padarīti pieejami digitālā formā. Viena no šādām digitālajām kolekcijām ir “Digitālais skriptorijs” (Digital scriptorium) (par skriptorijiem viduslaikos sauca tās telpas, kurās notika jau pieminētā grāmatu pārrakstīšana). Kolekcijā iekļautas viduslaikos un renesanses laikā tapušo manuskriptu digitālās kopijas, un tās satura veidošanā ar savos krājumos esošajiem materiāliem piedalās dažādas institūcijas – universitātes, bibliotēkas, muzeji (jāpiezīmē, ka lielākā daļa šo institūciju atrodas ASV).
Kolekcijā iekļautos materiālus iespējams meklēt pēc atslēgvārdiem, izmantojot vienkāršo vai paplašināto meklēšanu, kā arī pārlūkot pēc to oriģinālu atrašanās vietas vai valodas. Manuskripti pēc izvēles skatāmi mazā, vidējā vai lielā izmērā, turklāt tie papildināti ar iespējami detalizētiem aprakstiem – informējot ne tikai manuskriptu izcelsmi un tapšanas laiku, bet norādot arī materiāla fizisko raksturojumu (manuskriptam izmantotā pergamenta izskats, izmērs, kvalitāte) un citas ziņas, kas varētu interesēt aizrautīgākos grāmatniecības vēstures interesentus – izmantotais burtu šrifts, izmantotie dekoratīvie elementi u.tml.
Šobrīd kolekcijā iekļauti vairāk kā 6500 manuskripti.
LU Bibliotēkas digitalizācijas grupa 