Laiks, kad bibliotēkas un citas atmiņas institūcijas savus krājumus digitalizēja tāpēc, lai saglabātu tikai savām vajadzībām, nu jau ir pagājis. Tendece digitalizētos materiālus piedāvāt aplūkošanai pēc iespējas plašākai auditorijai visā pasaulē ir pieņēmusies spēkā, un jaunas digitālās kolekcijas tiek radītas un papildinātas ar pieaugošu intensitāti. Šīs kolekcijas – lielākas un mazākas – ir izkaisītas pa visu globālo tīmekli, un tāpēc joprojām bieži vien pavisam necerēti izdodas uziet ko jaunu un vēl neredzētu. Šādā digitalizēto materiālu pārbagātībā būtu visai loģiski vēlēties, lai tiem varētu piekļūt no vienas platformas, nevis ik reizi maldīties interneta meklētāju piedāvātajos līkločos, cerot tur atrast nepieciešamo. Labs veids kā apkopot digitālās kolekcijas, ir veidot plašākus digitālo dokumentu resursus – digitālās bibliotēkas. Arī tās pēc saviem apjomiem mēdz būt dažādas, tomēr atsevišķas no tām sava nozīmīguma dēļ noteikti pelnījušas lielāku uzmanību.
Viena no lielākajām digitālajām bibliotēkām (vienlaicīgi – arī digitālais arhīvs un muzejs) ir Europeana. Šķietami ambiciozais nosaukums šajā gadījumā nemelo – tā no vienota portāla ļauj piekļūt vairāk kā 20 miljoniem digitālo objektu (gleznām, grāmatām, audioierakstiem, fotogrāfijām), ko piegādājušas vairāk kā 2000 dažādas institūcijas no visas Eiropas. To vidū ir gan plašāk pazīstami kolekciju glabātāji (piemēram, Amsterdamas Rijksmuzejs, Britu bibliotēka un Luvra), gan arī dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu reģionālie arhīvi un lokālie muzeji. Europeana ir dibinājusi Eiropas komisija, un tās mērķis ir dot cilvēkiem iespēju iepazīt Eiropas kultūras mantojumu no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Europeana ir Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstīts projekts – tas tapis sadarbībā ar valstu nacionālajām bibliotēkām un citām kultūras, vēstures un zinātnes institūcijām. Līdzfinansējot pētījumus un veicinot labāku sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komosija centusies bagātīgo kultūras mantojumu padarīt pieejamu tiešsaistē. Europeana tika atklāta 2008. gada 20. novembrī, taču tās izveidi rosināja kāda jau 2005. gada aprīlī tapusi vēstule, ko toreizējais Francijas prezidents Žakš Širaks kopā ar Vācijas, Spānijas, Itālijas, Polijas un Ungārijas premjerministriem nosūtīja Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Borrozo. Šajā vēstulē tika izteikts ierosinājums izveidot ikvienam pieejamu virtuālu Eiropas mēroga bibliotēku.
Jau minētajā 2008. gada 20. novembrī, kad Europeana plaši atvēra savas virtuālās durvis ikvienam interneta lietotājam, cilvēku interese bija necerēti liela. Pārsniedzot apmeklētības prognozes, jau pirmajās darbības stundās tika veikti vairāk kā 10 miljoni klikšķu stundā. Serveri, nespējot izturēt šādu negaidītu slodzi, atsacījās pildīt savas funkcijas, un Europeana darbība uz laiku tika apturēta, lai pēc veiktajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem atkal atsāktu darboties ar jaunu sparu. Interesanti, ka sistēmas uzkāršanos lielā mērā veicināja vairāku tūkstošu cilvēku vienlaicīgā vēlme aplūkot Leonardo da Vinči gleznas Mona Liza digitālo reprodukciju. Tiesa, pieņemot, ka tas, iespējams, ir vispopulārākais mākslas darbs pasaulē, šāds fakts tik pārsteidzošs nemaz nešķiet.
Uzreiz pēc atklāšanas Europeana piedāvājumā jau bija apmēram 4,5 miljonu digitālo objektu no vairāk kā 1000 dalīborganizācijām. Te gan jānorāda, ka, lai arī Europeana portāls nodrošina piekļuvi visiem šiem objektiem, fiziski tie netiek glabāti vienā centrālajā organizācijas serverī, bet gan to institūciju serveros, kas šos objektus piegādā. Europeana apkopo objektu metadatus un sīktēlus, taču pilnā apjomā objekti aplūkojami attiecīgo institūciju tīmekļa vietnēs. Turklāt, pamatojoties uz Creative Commons jeb Publiskā domēna licenci, ir iespēja brīvi izmantot šo objektu metadatus jebkādiem mērķiem – jaunradei, izglītībai un pat komercnolūkiem. Lai arī Europeana gādā par to, lai objektu metadati būtu veidoti pēc vienota standarta, tā nepieņem lēmumus par pašu digitalizāciju – tas, kādi objekti tiks digitalizēti, ir pašu atmiņas institūciju ziņā.
Pievēršoties praktiskajai Europeana tīmekļa vietnes izmantošanai un ievadot interneta pārlūkprogrammā adresi http://www.europeana.eu, mēs nonākam sākumlapā, kas, ņemot vērā šī resursa vērienīgumu, patīkami iepriecina ar ērtu pārskatāmību; tā nav pārblīvēta ar informāciju un lietotāju nebiedē ar neskaitāmām izvēlnēm. Lai informācijas meklēšana būtu vienkārši paveicama arī lietotājam, kurš ikdienā informācijas meklēšanai izmanto tikai resursu Google, sākumlapas augšpusē atrodams viens meklēšanas lodziņš, virs kura redzams uzraksts Explore Europe’s cultural collections. Lai arī pēc noklusējuma visas norādes un izvēlnes šajā vietnē ir angļu valodā, šo valodu neprotošajiem eiropiešiem nav iemesla saskumt, jo sadaļa Izvēlēties valodu piedāvā pārslēgties uz kādu no citām Eiropas Savienības valstu valodām, tajā skaitā arī uz latviešu valodu.
Lai arī viens meklēšanas lodziņš šķietami nevarētu garantēt detalizētu informācijas atlases iespēju, sadaļā Palīdzība varam uzzināt par to, kā precizēt meklēšanu, izmantojot piedāvātos atslēgjautājumus kurš, kas, kur un kad. Papildus tam iespējama meklēšana arī frāzes meklēšana, Būla operatoru AND un NOT izmantošana, kā arī sākotnējo meklēšanas rezultātu filtrēšana. Tiek piedāvāta arī pārlūkošana, kurā var atlasīt pašas jaunākās kolekcijas, skatīt objektus pēc to piesaistes kādai ģeogrāfiskajai vietai, pēc hronoloģiskās piederības vai pēc institūcijas, kura tos iesniegusi Europeana.
Visi digitālajā bibliotēkā esošie objekti ir piederīgi kādai no četrām dokumentu pamatkategorijām: teksti, attēli, video, skaņa. Katrai no šīm kategorijām ir sava atpazīstamības ikona, kas ir pievienota ikvienam objektam, tādējādi rezultātu sarakstā uzreiz redzams, kurai no tām katrs atrastais objekts ir piederīgs.
Protams, Europeana joprojām visbiežāk tiek meklēti tieši pasaulē atpazīstamākie un nozīmīgākie kultūrvēsturiskie meistardarbi, taču ļoti lielu daļu no milzīgās kolekcijas satura veido tieši tie objekti, kas ir saistoši mazākām, specifiskākām lietotāju grupām. Varētu gan padomāt par to, vai latviešus drīkst vai nedrīkst uzskatīt par mazu un specifisku grupu, tomēr godīgi jāatzīst, ka diez vai lietotāju tūkstoši visā Eiropā pēkšņi sāks cītīgi meklēt, piemēram, senu Gaiziņkalna torņa vai Talsu pilskalna fotogrāfiju, taču notiekti atradīsies interesenti, kas būs gandarīti par to, ka varēs atrast tieši šos digitalizētos objektus. Tāpēc ir patīkami apzināties, ka šādas fotogrāfijas un vēl daudzus citus ar Latviju saistītus materiālus mēs šajā resursā varam diezgan ērti atrast un aplūkot. Šobrīd, ierakstot meklēšanas lodziņā pieprasījumu Latvija, iegūstam vairāk kā 30 tūkstošus rezultātu; izteikti lielākā daļa no tiem ir attēli. Tas apliecina to, ka arī mums ir savas kultūrvēsturiski nozīmīgas vērtības, un tikmēr, kamēr mēs ar tām visdažādākajos veidos spēsim iepazīstināt arī citus, bažām par to, ka uz Eiropas kartes mūsu nelielā valsts nebūs pamanāma, nav pamata.
Izmantotie avoti:
1. Digitālās bibliotēkas Europeana dati tagad atvērti brīvai izmantošanai [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.biblioteka.lv/Libraries/latvijas-nacionala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=19589&type=0
2. Europeana [tiešsaiste]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Europeana
3. Europeana: About us [tiešsaiste]. Pieejams: http://pro.europeana.eu/about?utm_source=portalmenu&utm_medium=portal&utm_campaign=Portal%2Bmenu
LU Bibliotēkas digitalizācijas grupa 